NEATPAKAĻ

NEATPAKAĻ Es nāku iekšā, bīts jau sāk drebēt, Vārdi pa gaisu kā lodes sāk skriet. Man nav vajadzīgs kronis, lai justos kā boss, Es uzceļu savu vārdu, pat ja ceļš ir rough. Dienas iet ātri, bet sapņi vēl dzīvi, Tie, kas smējās vakar, tagad skatās uz mani. Es negriežos atpakaļ, man priekšā ir ceļš, Ja nokrītu lejā — pieceļos vēl. Kabatas tukšas, bet galvā ir plāns, Katrs mans pants ir kā jauns starts. Es negribu runāt, lai vienkārši skan, Es gribu, lai katrs mans vārds kaut ko man. Bīts sit — boom, un es ieeju ritmā, Katrs mans bars paliek dziļi tavā atmiņā. Nav nekā fake, viss nāk no manis, Ja gribi mani apturēt — vēl jāaug tev, brāli. Nakts ir gara, bet acis vēl vaļā, Rakstu savas rindas, kamēr pilsēta guļ. Manā galvā simtiem domu vienā laikā, Bet es salieku tās pantā, lai viss kļūst skaidrāk. Es neesmu perfekts, bet esmu īsts, Katrs mans kritiens padarīja mani stipru. Dzīve dod sitienus, es dodu atbildi, Ne ar dūrēm — ar vārdiem, kas paliek atmiņā. Neatpakaļ, es eju tikai uz priekšu, Pat ja priekšā ir siena — es meklēju izeju. Neatpakaļ, lai ko dzīve man dotu, Es paņemšu iespēju un pārvērtīšu zeltā. Mani brāļi blakus, mēs turam vienu līniju, Ja viens nokrīt, otrs palīdz piecelties. Nav svarīgi, cik reizes dzīve mūs pārbauda, Svarīgi, ka pēc katras pārbaudes mēs atgriežamies. Vecā skola galvā, jaunā skaņa ausīs, Es miksēju abus, kamēr bass istabu lauž. Flow mainās ātri, bet doma paliek viena — Es pats rakstu savu stāstu, nevis dzīvoju svešu. Un, ja kāds saka: “Tu neesi pietiekams,” Es pasmaidu klusi — “Pagaidi, redzēsi.” Man nav jāstrīdas, man nav jākliedz, Rezultāti runā tad, kad vārdi apklust. Pēdējais bars, bet vēl nav beigu, Es atstāju pēdas, kamēr eju pa ceļu. Bīts vēl skan, un mikrofons vēl karsts, Šis nav beigu punkts — tas ir tikai starts.