dūmi virs pilsetas

Dūmi virs pilsētas Vakars krīt, ielas klusē, bass sit logā, Vecā skola skan, kamēr pilsēta vēl mostas. Kapuce galvā, kedas sit pret asfaltu, Mikrofons rokā — savu stāstu pats es rakstu. Dūmi gaisā, bet domas paliek skaidras, Melni mākoņi virs galvas, naktis kļūst garas. Neons mirgo, kvartāls elpo ritmā, Vecais hiphops dzīvo katrā mana bīta sitmā. Kas man kabatā? Tikai pildspalva un sapņi, Dzīve met pa kreisi, bet es turpinu iet taisni. Nav nekādu masku, nav nekādu izlikšanos, Katrs pants no sirds — bez liekas izskaidrošanās. Bīts griež riņķī, vinyl čīkst fonā, Visa mana pilsēta kā filma melnbaltā tonī. Draugi blakus, mēs par rītdienu vēl smejam, Kamēr pulkstenis sit divpadsmit — mēs vēl nebeidzam. Dūmi virs pilsētas, gaismas zem kājām, Vecais hiphops asinīs, mēs nekad nepazūdam. Ja dzīve sit stipri — es sitīšu atpakaļ, Ar katru jaunu pantu ceļu sev uz priekšu taisu.