Kad pamostos.. Tad man vairāk nav spēka, Lai pārvarētu nākamo ociju vētru, Diena pēc šodienas, šodiena būs, Ja tā būs labāka, būs notikusi kļūda, Es noticēju tam tikai, kad es dzēsu, Tos vārdus, kuriem bija nozīme uz mēles, Vai tiksimies mēs, Tepat vai paradīzē? Kam esmu vajadzīgs? Nezinu.. Tad redzēs, Katra diena paiet tā, itkā vakardiena pagāja, Domāt par lietām man vajadzētu mazāk, Tik tādēļ, ka visiem nevaru būt mīlulis, Ja paņem dzēšgumiju, tad jāņem arī zīmulis, Lai ar vienu dzēst, otru rakstītu no jauna, Kad pazaudē, prasības aug! Kad naktīs sauc pēc tā, kas nav,. Ticēt tam, ka būs labāk, sākas šaubas, Mēs redzam pazīstamas sejas uz ielām, Tā vietā, lai viņas pienāktu, Viņas pajiet malā, Tas pierāda ka visi ir vienādi, Ka tie pagātnes labumi, Netiek cienāti, Saproti to, ka pasaulē ir vismaz viens, Kas pēc tevis raudās,. Kaut tie nav miljoni pieci, Bet tu tomēr turies, cik spēka, Viņu dēļ tu teiksi.. Viss ir kārtībā, Ir atskaites beigas, bet tu paliec viens, Gadi un cilvēki tā, kā sekundes skrien, Es zinu, ka uz zemes nav neviena kam nesāp, Šis ir viss ko parasti nestāsta, Viss ir priekšā, Bet pamata tam nav, Noticēt ka tas mainīsies, Kad kabatas sausas, Mūsu modrību patiesībā lamatas balsta, Arī dzīves likumus mēs parakstām savus, Ieguldi sevi lietās, kas patīk, Un dari tās, S, Gūsti pārliecību sevī, tas nāks par labu, Un aizmirsti, ka obligāti blakus, Kādu vajag, Esi pietiekami labs, to nevajag apliecināt, Mūsdienās būt kopā, tas laikam ir stilīgi, Bet vēl stilīgāk ir laimīgāk būt, No tevis atkarīgs ir viss, Kas beigās tu būsi, Nedzīvo pagātnē, Viss mainās un plūst, Esmu vienā vietā jau 19 gadus, Dažas sliktas īpašības 90 labas, Savas atmiņas kas smaidīt liek, Vienlaicīgi grauž, Vecais vilciens ir aizgājis, Nu jāsagaida jauns, Es ar labu gribu, arī par tām kapeikām rubītu, Ja varētu, Aizstāt rutīnu ar savu ierakstu studiju(kamēr?) Reti kuru sistēmā nav vajadzības dzinušas, Atceries, ka laimīgi ir tie, Kas nelaimīgi bijuši,